Kāda ir atšķirība starp alternatīvo roku un klasisko roku?

Dzirdot kādu dziesmu ir diezgan sarežģīti uzreiz saprast, kurā mūzikas stilā tā iederas – klasiskajā rokā vai alternatīvajā. Tie būtībā ir divi atšķirīgi mūzikas žanri, kut gan alternatīvais roks bieži vien tiek klasificēts kā klasiskā roka apakš žanrs. Tomēr abiem šiem mūzikas stiliem ir savas atšķirības gan ideoloģijā, gan skanējumā.

Klasiskais roks ieguva popularitāti sešdesmitajos gados ASV un tā izcelsme un attīstība ir ietekmējusies galvenokārt no tādiem mūzikas žanriem kā blūzs, rokenrols un kantrimūzika. Nelielu ietekmi klasiskais roks ir guvis arī no klasiskās mūzikas, folkmūzikas un džeza.

Alternatīvais roks, savukārt, ieguva popularitāti tikai astoņdesmitajos gados ASV un Lielbritānijā. Alternatīvais roks ir cēlies no klasiskā roka, un pēc tam tālāk attīstījies no tā agrīnajiem apakš stiliem kā pankroks, jaunais vilnis un post panks. Vēlāk alternatīvajam rokam pievienojās tādi apakš žanri kā koledžas roks, eksperimentālais roks, gotiskais roks, grandžs, smagais roks, indīroks un progresīvais roks.

Mūzikas instrumenti, kādi tiek izmantoti abos šajos mūzikas stilos ir ļoti līdzīgi, bet radītās mūzikas skanējums un izpildījums ir diezgan atšķirīgi. Abos mūzikas stilos pārsvarā izmanto bungas, ģitāras, basģitāras un elektriskos mūzikas instrumentus. Klasiskā rokmūzika kopumā ir daudz smagāka, dinamiskāka un aktīvāka, bet alternatīvais roks ir mierīgāks (ar izņēmumiem, jo alternatīvajam rokam ir ļoti daudz apakš žanru).

Gan klasiskajā rokā, gan alternatīvajā rokā svarīga nozīme ir labam ritmam, bet klasiskajā rokā tas ir smagāks un izteiktāks. Rokā ir izteiktas ģitāru solo spēles un vienkāršs muzikālais pavadījums. Alternatīvajā rokā ir izteiktas ļoti dažādas melodijas sākot ar drūmām un plūstošām melodijām, kas izteiktas gotiskā roka apakš žanram un beidzot ar netīrām ģitāras spēlēm, kas vairāk raksturīgas grandž mūzikas apakš žanram. Alternatīvajam rokam ir izteiktas arī ļoti dziļdomīgas lirikas, kas vēstīja par konkrētā laika posma aktuālajiem politiskajiem un sabiedriskajiem notikumiem, kā arī sabiedrības problēmām kopumā, kā, piemēram, seksisms, rasisms, apspiestība un vārda brīvība.

Alternatīvā roka pirmsākumos, tas tika arī uzskatīts par nekomerciālu un plašākai sabiedrībai nezināmu mūzikas žanru. Atšķirībā no klasiskā roka, kas jau bija guvis popularitāti un tika pieskaitīts populārās mūzikas žanram, alternatīvais roks bija tā saucamā underground mūzika, ko klausījās neliela cilvēku daļa un to pārraidīja tikai speciālās radio stacijās. Vēlāk gan arī alternatīvais roks iemantoja pasaules līmeņa popularitāti un sāka komercializēties un pārdoties.

Pie klasiskā roka tiek pieskaitīti tādi pasaulslaveni izpildītāji kā „Rolling stones”, „The Beatles”, „Led Zeppelin”, „Jimi Hendrix”, „Billy Joel”, „Eagles” u.c. Alternatīvajā rokā zināmākie izpildītāji ir „Nirvana”, „R.E.M”, „Radiohead”, „Green Day”, „Foo Fighters”, „The Smiths”, „Muse”, „Sonic Youth” u.c.

Tā kā alternatīvajam rokam ir ļoti daudz apakš žanru, kas paši par sevi ir ļoti atšķirīgi, ir grūti noteikt vienotus kritērijus un salīdzināt alternatīvo un klasisko roku. Šis salīdzinājums ir vairāk raksturīgs šo stilu sākotnējam skanējumam, jo laika gaitā abos stilos ir vērojamas krasas izmaiņas. Daži jaunie alternatīvā roka apakš žanri ir vēl smagāki un dinamiskāki par klasisko roku.

Būtībā atšķirības var noteikt tikai ļoti daudz klausoties šo abu žanru mūziku un izvērtējot to skanējumu. Turklāt pat tad, visticamāk daudzas dziesmas varētu pieskaitīt abiem žanriem, vai likt kaut kur pa vidu. Būtiskas atšķirības pastāv tikai starp abu žanru sākotnējām versijām.