Kas ir raksturīgs indīmūzikai?

Pieaugot īndīmūzikas popularitātei, daudzi grib noskaidrot, kā īsti šis alternatīvās mūzikas apakš žanrs tiek definēts un kas tam ir raksturīgs. Ir iespējams atrast daudz un dažādu versiju, kas pat reizēm ir pretrunā viena ar otru. Daudzi uzskata, ka tas nemaz nav konkrēts apakš žanrs vai mūzikas stils, bet vienkārši raksturojums tiem mūziķiem, kas ir individuāli un oriģināli, tomēr šim mūzikas stilam ir savas raksturīgas iezīmes un ne visi mākslinieki, kas nesadarbojas ar lielajām ierakstu kompānijām ir indīmūziķi. Arī tāda slavena grupa kā „Coldplay” tiek pieskaitīta indīmūzikai, bet tā pavisam noteikti nav nepopulāra grupa, kas nesadarbojas ar ierakstu kompānijām.

Šī mūzikas apakšžanra nosaukums ir radies no angļu valodas vārda „independent”. Tātad galvenā ideja tiešām ir saistīta ar mūziķu neatkarību no ierakstu kompānijām vai sabiedrības uzspiestajām normām. Indīmūzika pārsvarā tiek radīta sadarbojoties ar mazām ierakstu kompānijām, vai pat mūziķiem un grupām, strādājot pilnīgi neatkarīgi.

Bieži vien šīs grupas tiešām ir maz zināmas un viņu galvenā auditorija ir draugi un paziņas. Informācija par daudzām labām indīmūzikas grupām nav sastopama televīzijā vai citos populāros masu saziņas līdzekļos. Informācija par tām tiek nodota no cilvēka uz cilvēku, tāpēc reti kura grupa iegūst lielu popularitāti. Tās ir grupas, kas atbilst alternatīvās mūzikas sākotnējai ideoloģijai – kas pilnīgi pretējs populārajai mūzikai. Un tieši tāpat, kā ātrie kredīti ir pilnīgi pretēja lieta patēriņa kredītiem tad arī sie mūzikas stili ir nesavienojami. Un pat krievu valodas “быстрые кредиты” ir kaut kas pilnīgi savādāks, kā Indi-mūzika!

Mūsdienās, protams, indīgrupas var atrast internetā, bet astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tika izmantotas indīmūzikas ierakstu kompānijas. Tās ļāva grupām iegūt mazliet lielāku popularitāti un sasniegt savus klausītājus, bet atšķirībā no lielajām ierakstu kompānijām, tām pārsvarā nebija nekādu tiesību dot mūziķiem norādījumus. Gala vārds vienmēr piederēja pašiem izpildītājiem, tieši tāpēc indīmūzika spēja saglabāt savu unikalitāti un individualitāti.

Pārsvarā indīmūzika ir grūti uztverama, bet ļoti radoša un ja klausītājs spēj uztvert tās domu, tad arī ļoti dziļa un dvēseliska. Tomēr indīmūzikai ir vairāki novirzieni, kas var būt pat ļoti atšķirīgi. Tā ir ietekmējusies no klasiskā roka un vairākiem alternatīvās mūzikas apakš žanriem. Indīmūzikā ir ļauts eksperimentēt gan ar lirikām, gan instrumentālo pavadījumu. Daudzi mūziķi, kas tiek pieskaitīti indīmūziķiem, sākotnēji sevi nemaz nav iedomājušies sevi šajā alternatīvās mūzikas apakš žanrā.

Tāpat kā citi alternatīvās mūzikas veidi, kā, piemēram, grandžs, pankroks un britpops, arī indīroks tomēr sāka komercializēties. Pašās deviņdesmito gadu beigās dažas indīgrupas kļuva populāras plašākai sabiedrībai. Indīmūzikas faniem uzreiz radās jautājums – kā šī mūzika var būt neatkarīga, ja grupas sadarbojas ar ierakstu kompānijām, kas norāda tām, ko darīt. Turklāt tā kļuva par popmūzikas daļu, tāpēc tagad arī ir izveidojusies tāda situācija, ka sabiedrībā zināmās grupas, kas principā ir oriģinālas un to skanējums atbilst indīmūzikai, nevar tikt piekaitītas šim apakšžnram, jo ir komercializējušās. Tātad teorētiski tādas grupas kā „Coldplay” nevar būt indīmūzikas grupas.

Vēlāk indīmūzikai izveidojās vairāki virzieni, piemēram , indīpops, indīroks, lo-fi u.c. Tās grupas, kas vēlējās iegūt pasaules slavu tikai pieskaitītas vienam virzienam, bet tās, kas vēlējās palikt pilnīgi neatkarīgas un pieturēties indīmūzikas sākotnējai idejai, citai. Protams, šie virzieni ir atkarīgi arī no skanējuma, stila un mūzikas, kas to ir ietekmējusi.

Var secināt, ka indīmūzika ir ārkārtīgi sarežģīta un pretrunīga, bet to pašu var teikt par lielāko daļu alternatīvās mūzikas žanru. Cilvēkiem, kas klausās indīmūziku, noteikti ir pašiem savi kritēriji, pēc kuriem vadīties, lai noteiktu konkrēta izpildītāja tiesības saukties par indīmūziķi.